2013. gada 22. novembrī Ieva Kārkliņa ir aizstāvējusi promocijas darbu «Latvijas trūcīgo ģimeņu bērnu izglītības sasniegumus ietekmējošie faktori». Savā darbā autore pievērsusies to faktoru analīzei, kuri palīdzētu Latvijas skolēniem no trūcīgām ģimenēm ar zemiem izglītības sasniegumiem iekļūt sociāli elastīgo skolēnu grupā.

Šo piektdien, 29.novembrī, 19.00, Rīgas Svētā Pētera baznīcā notiks labdarības koncerts, kurā par ziedojumiem aicināts piedalīties ikviens, kuram ir iespēja atbalstīt Timofeju Okuļeviču - mazu zēnu, kurš slimo ar Viljamsa sindromu. Koncerta uzstāsies Aīda Rancāne, Andris Kapusts, Evita Zālīte un citi.

2013.gada 14.-15.novembrī notika 6.kirkegoriskie lasījumi, kas veltīti Sērena Kirkegora 200.gadu dzimšanas dienas atcerei. Šo lasījumu tēma bija „Sērena Kirkegora daiļrades biogrāfija”. Šāda tēmas izvēle saistīta ar vēlmi apkopot un izvērtēt Kirkegora pētniecības Latvijā desmitgades rezultātus. Kāpēc desmitgades? Atskaites punkts ir 2013.gada pavasarī rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Eksistence un komunikācija”. Šajā laikā ir tapuši tulkojumi („Bailes un trīsas” un „Slimība uz nāvi”), publicēti raksti Latvijas un starptautiskos izdevumos, notikuši 5 kirkegoriskie lasījumi. Tas apliecina nepieciešamību uzturēt tradīciju, padziļināt pētījumus, rīkot publiskus priekšlasījumus.
Tika nodibināts arī Kirkegora loks – brīvprātīga Kirkegora interesentu apvienība – ar nolūku organizēt regulāras tikšanās, apmaiņu ar informāciju un iesaisti starptautiskajā Kirkegora pētnieku tīklā.

Lasījumos uzstājās Velga Vēvere, Maija Kūle, Elga Freiberga, Ansis Zunde, Guntis Kalme, Igors Gubenko, Anne Sauka, Raimonds Šteins, Mathiass Roggo un Andrejs Balodis.

Tekstu sagatavoja V.Vēvere

Novembra vidus daudziem Institūta pētniekiem iezīmēja satikšanos ar siltām atmiņām, kad 13.novembrī, Latvijas Universitātes kafejnīcas banketu zālē, plašs cilvēku loks sanāca kopā, lai sveiktu un svinētu leģendārās pasniedzējas, filozofes Oksanas Vilnītes 85 jubileju.

Šo ceturtdien, 21.novembrī, pateicoties studentu iniciatīvai sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, tiks atzīmēta Pasaules Filosofijas diena, kas par starptautiski svināmu dienu saskaņā ar UNESCO tika atzīta 2002.gadā. Šogad, izceļot Latvijas Republikas 95.jubileju, notiks diskusija "Filozofi runā! Atmoda - ideāli un sasniegtais", kurā runās atmodas laika dalībnieki, filozofijas studiju absolventi. Programmas noslēgums noritēs Berlināles festivāla atskaņās, nodrošinot VFF telpās kopīgu pasaulslavenās vācu režisores Margarētes fon Trotas filmas "Hanna Ārente" (2012) skatīšanos.

Atbilstoši pētījuma datiem paralēli studijām strādājošo studentu daļa laika posmā no 2009. gada līdz 2013. gadam ir pieaugusi — šobrīd algotā darbā paralēli studijām nodarbināti 49% pilna laika studentu, savukārt pirms četriem gadiem — 45%.

Jau rītdien sāksies S.Kirkegora jubilejai veltītie lasījumi, kuros ar referātiem uzstāsies filozofijas studiju maģistranti, profesori, kā arī citi viesi. Vairāk informācijas par pasākuma tematisko loku var iegūt ieskatoties tiešsaistē publicētajā programmā.

Par godu dāņu filosofa S. Kirkegora 200 dzimšanas dienai un kirkegorisko lasījumu Rīgā desmitgadei, 14 un 15 novembrī norisināsies lasījumi, kuros aicināts piedalīties ikviens interesents.

Šogad kongresā apspriesto jautājumu loks tika apvienots zem nosaukuma: „Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais". Nacionālās identitātes pētniecības būtiskākie jautājumi tika apspriesti Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes galvenās ēkas, kā arī Vēstures un filozofijas fakultātes telpās. Ar detalizētāku atskatu piedāvājam iepazīties pievienotajos attēlos.

Šovasar Grieķijā, Atēnās, norisinājies XXII pasaules filozofijas kongress. Apciemot šo vēsturisko vietu un dalīties pieredzē ar citiem vadošajiem pasaules filozofiem, devās arī pārstāvji no Latvijas.

Jau šajās brīvdienās Rīgā norisinās starptautiskais zinātniskais seminārs, kas pulcēs dalībniekus no dažādām Baltijas valstīm. Par centrālo semināra tēmu ir izvēlēts jēdziens "etniskā minoritāte". Pasākuma norises laiks un vieta: 18.-19.oktobris, viesnīcā Albert Hotel. Pasākumu organizē Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts un Eberta Fonds Latvijā. Konferences zinātniskais vadītājs Dr.soc. Vladislav Volkov.

Piektdien, 11. oktobrī, Rīgas Centrālās bibliotēkas telpās norisinājās FSI pētnieces, Dr.hist. I.Runces monogrāfijas prezentācija.

Veiksmīgi aizritējusi filozofes Larisas Čuhinas 100 gadu jubilejai veltītā konference.

No 2013. gada 28. līdz 30. oktobrim Rīgā norisināsies nu jau piektais Letonikas kongress, kura tematika apvienota nosaukumā: „Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais.”

Sēde tiek pārcelta uz 18.10.2013

Oktobrī tiek plānota zinātniskās padomes sēde, kurā tiks aspriesti 2013. gada zīmīgākie notikumi, kā arī diskusijas par aktualitātēm un nākotnes projektiem.

Visi laipni aicināti uz Larisas Čuhinas piemiņas konferenci 2. oktobrī, plkst. 11:00, Latvijas Zinātņu akadēmijā. Konferences ietvaros paredzētas arī apaļā galda diskusijas

Latvijas vēsturē valsts un Baznīcas attiecību tēma ir maz pētīta, ņemot vērā 20. gadsimta dažādu vēsturisko notikumu iespaidu. 20. gadsimta 20. gados bija vērojams aizsākums šīs tēmas pētniecībai Latvijas vēsturē, taču šīs problemātikas izpēte neiesakņojās dziļāk kā tikai atsevišķās teorētiskās diskusijās par valsts un Baznīcas attiecību juridiskajiem un teoloģiskajiem modeļiem.

Aicināti visi interesenti uz Letonikas V kongresa sekciju "Dzīvesstāsti: kultūra un ētika", sekcijas vadītāja - Ieva Garda-Rozenberga un Māra Zirnīte, norises laiks - 29. oktobris, plkst. 14.00 - 20.00, norises viete - Rīga, LU Vēstures muzeja zāle, Raiņa bulv. 19, 415. telpā

Sēžot savā ierastajā krēslā Latvijas Zinātņu akadēmijā, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Māra Grīnfelde stāsta, ka studijas likušas atskārst savu zināšanu ierobežotību un ka viņa izbauda pašu pētniecības procesu. Māra atzīst, ka nedzer kafiju un vispār neklausās mūziku, arī saruna notiek klusumā.

Šā gada 10. – 11. maijā Filozofijas un un socioloģijas institūts sadarbībā Starptautisko Ēriha Fromma biedrību (International Erich Fromm Society) un Gētes institūtu Rīgā organizēja starptautisku konferenci "Brīvība un brīvības: iespējas un draudi. Ēriha Fromma devums starpkultūru dialogā". Piedāvājam ieskatu konferences norisē.

Ēriham Frommam veltītās starptautiskās konferences „Brīvība un brīvības: iespējas un draudi” priekšvakarā par Frommu, viņa darbu un ideju aktualitāti, kā arī brīvību un brīvībām Latvijā un pasaulē sarunājamies ar Starptautiskās Fromma biedrības prezidentu Dr. Raineru Funku.

Grāmatā «Sabiedrības novecošana: sociālā aizsardzība, nevienlīdzība un darba tirgus riski» LUFSI sociologu grupa R. Rungules un I. Koroļevas vadībā pievēršas galveno sabiedrības novecošanas izpausmju izpētei un salīdzinošai analīzei sociālās aizsardzības, nevienlīdzības, sociālās politikas un nodarbinātības aspektos. Bāzējoties uz daudzveidīgu socioloģisko pētniecības metožu pielietojumu, zinātniskās literatūras un sociālās politikas analīzi; kvantitatīvo sociālo, t.sk., salīdzinošo pētījumu datu analīzi un ekspertu intervijām, pētījumā sniegti kā teorētiskie sabiedrības novecošanas raksturojumi, tā arī analizēta vecu cilvēku situācija Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas un Eiropas valstīm.

LUFSI sociologu grupa pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma īsteno starptautiskā zinātniskā pētījuma EUROSTUDENT-V Latvijas nacionālo pētījumu „Starptautiskā salīdzinošā pētījuma EUROSTUDENT daļa „Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi Latvijā””. EUROSTUDENT pētījums ir daļa no Boloņas procesa augstākajā izglītībā, aptverot tā sociālo dimensiju. Projekta ietvaros tiek veikta augstākās izglītības iestāžu studentu aptauja ar mērķi novērtēt studentu ekonomiskos un sociālos apstākļus, kā arī apmierinātību ar studiju kvalitāti. Pēc vienotas metodikas šis pētījums regulāri notiek Boloņas procesa valstīs. Pētījuma IV kārta aptvēra 25 Boloņas procesa valstis, savukārt šogad V kārtā piedalās 27 valstis, kā arī iespējama vēl piecu valstu dalība. Latvijā pētījums tiek īstenots jau ceturto reizi (pirmais posms tika veikts 2003. gadā).

LU FSI vadošā pētniece Ilze Koroļeva piedalījās Eiropas Komisijas atbalstītā jaunā akadēmiskā tīkla atklāšanas sanāksmē Oksfordā. Akadēmiskais tīkls «Science for Prevention Academic Network» (SPAN) sniegs ieguldījumu tādu slimību profilaksē kā vēzis, sirds un plaušu saslimšanas, diabēts un garīgās veselības traucējumi. Projekta partneri ir 32 Eiropas universitātes un zinātniskās institūcijas, vadošais partneris — Oksfordas Bruksa Universitāte. LUFSI jau ilgstoši specializējas atkarību un citu ar sabiedrības veselību saistītu problēmu socioloģiskā izpētē.

Apgāds «Zinātne» laidis klajā divus nozīmīgiem Latvijas etnisko procesu pētījumiem veltītus izdevumus angļu valodā: Monogrāfiju „Latvieši, krievi, poļi mūsdienu Daugavpilī: Integrācija, akulturācija un vēsturiskā samierināšanās” un izdevumu „Etnicitāte. Ceļā uz politisko atzīšanu Latvijā. 1991–2012”

2013. gada 28. februārī Saeimas ēkā tika svinīgi atklāta LUFSI organizētā jauniešu fotostāstu konkursa «Manas iespējas un mani riski» darbu izstāde. Radošais konkurss tika rīkots starptautiskās zinātniskās konferences «Jaunatne Latvijā, Eiropā, pasaulē: Iespējas un riski» ietvaros Ilzes Koroļevas vadībā.

Melburnas universitātes prof. Jānis (John) Ozoliņš, kurš ir LU FSI Goda biedrs,
līdzdarbojas FSI zinātniskajos pasākumos no 16.09 - 16.10.2012. Piedalījās
ar referātu starptautiskajā konferencē "Zinātnieka ētika", veido projektu
par ētiku un izglītību, nolasīs lekcijas LU Vēstures un filozofijas
fakultātes maģistratūras studentiem par filosofiju 2012.g. oktobrī.

2012. gada 20. septembrī Rīgā publiskas lekcijas sniegs viens no pazīstamākajiem mūsdienu vācu filosofiem prof. Hanss Pozers.

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, atsaucoties Čehijas Zinātņu Akadēmijas Mūsdienu vēstures institūta (ČZA MVI) ielūgumam, FSI pētniekiem bija iespēja piedalīties ceturtajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kultūru daudzveidība un kultūru dažādība izglītībā”, kas notika Bruntālē, 2012. gada 22-23. maijā un Starptautiskās mazākumtautību/nacionālo minoritāšu pētījumu darba grupas seminārā, kas notika 2012. gada 25. maijā Prāgā, kur mūsu pētnieki bija aicināti piedalīties MVI iecerēta akadēmiska izdevuma publiskās recenzēšanas procesā un turpmāko starptautiskās akadēmiskās sadarbības plānu izstrādē.

Prāgā notika arī starptautiskās akadēmiskās sadarbības līgumu parakstīšana nākamajiem sešiem gadiem starp FSI un Čehijas Zinātņu akdēmijas Mūsdienu vēstures institūtu (MVI) un – Filozofijas institūtu.

LU FSI direktore Maija Kūle saņem Valsts augstāko apbalvojumu: Triju Zvaigžņu ordeņa trešo šķiru. LR Ordeņu kapituls ir novērtējis profesores, akadēmiķes, LU FSI direktores zinātniskā veikuma augsto starptautisko līmeni, nesavtīgo darbošanos valsts un sabiedrības labā, veiksmīgo un un interesanto publikāciju kopu, tajā skaitā grāmatu "Eirodzīve", starptautiski nolasītās lekcijas ārzemju universitātēs, ilgstošo darbību kā prezidentei "Latvijas inteliģences apvienībā", LZA Senātā, Latvijas zinātnes padomē un institūtā. SVEICAM UN PRIECĀJAMIES!