https://www.facebook.com/100043459749893/posts/234745354650788/

Konferencē “Pilsoniskā drosme demokrātiskai nākotnei – Žanim Lipkem 120” LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki prezentēs projekta “MemoTours” pilotpētījuma rezultātus.

LU 78. zinātniskās konferences FSI filozofijas, reliģijpētniecības un nacionālo minoritāšu pētniecības sekciju sēdes notiks 10. un 11. martā, Kalpaka bulvārī 4., 215. telpā.

21. februārī, plkst.10.00, Kalpaka bulv. 4, 327.telpā notiks LU 78. konferences socioloģijas sekciju sēdes.

Call for Papers for Conference “Anthropology of Political, Social and Cultural Memory: Practices in Central and East Europe” in March 14, 2020, in Riga

Liturģiskās tradīcijas daudzveidība Baltijā. Konferences programma.

18. oktobrī, plkst. 15.00, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (FSI) rīkos kolokviju „Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā”, kurā ar izvērstu prezentāciju uzstāsies FSI pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Latvijas Universitātes migrācijas pētnieku grupa uzsāk lielāko migrācijas tematikai veltīto aptauju, kurā tiek aicināti piedalīties gan tie izceļotāji, kas pastāvīgi vai daļēji dzīvo ārpus Latvijas, gan tie, kas pēc dzīves vai darba ārzemēs ir atgriezušies Latvijā. Šāda mēroga aptauja Latvijā tiek īstenota jau otro reizi.

Pasākums notika 1. augustā LU Bibliotēkas telpās. Seminārā savā pieredzē un secinājumos dalījās vairāku institūciju darbinieki, kuru darbs tiešā, vai netiešā veidā ir bijis saistīts ar Latvijā atgriezušos bērnu izglītošanu. Interesenti sanāca kopā, pateicoties domu biedru grupai sociālajā vietnē Facebook «Reemigrantu bērni Latvijas skolās», kur virtuālā vidē viens otru atrod un padomus prasa un saņem gan tās ģimenes, kuras vēl tikai plāno atgriezties Latvijā, kā arī tās, kuras jau nesen atgriezušās.

Trešdaļa Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo tuvāko piecu gadu laikā plāno pieteikties Lielbritānijas pilsonībai. Tā liecina Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā aptauja, kurā tika noskaidrota Latvijas emigrantu attieksme pret Brexit un sekām, ko varētu izraisīt Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Latvijas Universitātes migrācijas pētnieki organizē publisko diskusiju, kuras mērķis ir neformālā gaisotnē apmainīties domām un ierosmēm par diasporas lomu un attiecībām ar Latviju jaunajā valsts simtgadē. Diskusijas ietvaros runāsim par to, ko mums nozīmē diaspora un diasporai – Latvija, kā mainījusies ārvalstīs dzīvojošo latviešu loma un attiecības ar Latviju, un kādas iespējas paveras sadarbībai ar diasporu nākotnē.

16. maijā Rīgā, Altum konferenču zālē, plkst. 11.00 tiks prezentēts Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētījums „Ideoloģiskā polarizācija Baltijas valstu sabiedrībās”. Balstoties uz šogad Igaunijā, Latvijā un Lietuvā veiktas reprezentatīvas sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, pētījumā tiek analizēta dažādu Baltijas valstīs pretrunīgi vērtētu jautājumu spēja polarizēt reģiona iedzīvotājus.

Norises vieta: Kalpaka bulvāris 4, 1.stāvs, 108.telpa

Kritiskā domāšana, inovācijas, konkurētspēja, globalizācija. Prioritārās tēmas 3 gadu pārskata ziņojumi un turpmākais

Grāmatas atvēršanas svētki norisināsies 24. janvārī, plkst. 16.00 Kalpaka bulvārī 4, 1. stāvā.

Iznācis "Reliģiski-filozofisku rakstu" XXIV numurs un "Ethnicity" 1(15) numurs.

Decembrī iznāca klajā žurnāla “Православие в Балтии” [Pareizticība Baltijā] 8. numurs. Kārtējā laidiena uzmanības centrā ir pareizticīgo baznīcas gaitas sarežģītajos sociāli politiskajos kontekstos, piemēram, Valaama klostera liktenis kara laikā starp PSRS un Somiju, Latvijas pareizticīgo protopresbitera Aleksandra Černija (1914 – 2008) misionāra darbība Hesenē-Nasavā (1933 – 1945), represijas pret pareizticīgo garīdzniecību Lietuvā Staļina valdīšanas laikā.

2018. gada 19. novembrī Rīgā norisinājās starptautiskā konference – vecticībnieku ikonu gleznotāja Pimena Sofronova (1898–1973) 120. gadadienai veltītie lasījumi. Pasākumu organizēja Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas padome, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze sadarbībā ar LU FSI.

No 22. līdz 24. novembrim LU norisināsies starptautiska zinātniskā konference "Simonai de Bovuārai – 110. Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti" par godu franču filozofes un rakstnieces 110 gadu jubilejai. Konferencē ar vieslekcijām uzstāsies Centrāleiropas Universitātes asociētā profesore Linda Fišere, Oslo Universitātes profesore Tove Petersena, ar referātiem uzstāsies gan LU FSI zinātnieki, gan arī citi vietējie un ārzemju pētnieki.

LU vadošā pētniece Dagmāra Beitnere Le Galla ieņem valstī augstu posteni Saeimā

Seminārā piedalījās skolu audzēkņi no Rīgas, Iecavas, Vaiņodes, gatavojoties skolēnu zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanai.

Veiksmīgi norisinājusies starptautiskā zinātniskā konference “Sociāli politiskās un reliģiskās idejas un kustības 20.–21.gs.

LU FSI sveic vadošo pētnieci Dagmāri Beitneri Le Gallu ar panākumiem!

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, sadarbībā ar Vroclavas Universitātes Starptautisko studiju institūtu (Polija) un Opoles Universitātes Politisko zinātņu institūtu (Polija), Krievijas Zinātņu Akadēmijas Vispārējās Vēstures institūta Reliģijas un Baznīcas vēstures centru un Sanktpēterburgas Universitātes Filozofijas institūtu (Krievija) š.g. 4.-5. oktobrī, Kalpaka bulvārī 4, rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Sociāli politiskās un reliģiskās idejas un kustības 20.–21.gs.

Pirms 90 gadiem – 1928. gada septembrī Rīgā ieradās viens no tā laika ievērojamākajiem un nozīmīgākajiem filozofiem Martins Heidegers (1889–1976). Herdera Biedrības rīkotā lekciju cikla ietvaros viņš Rīgā nolasīja vairāku lekciju kursu par Kanta Tīrā prāta kritiku un par filozofijas aktuālo situāciju. Šo Heidegera vizīti Rīgā atceroties, sadarbībā ar Int. Martina Heidegera Biedrību tiek rīkota starptautiska konference “Martins Heidegers Rīgā”. Konference norisināsies no 2018. gada 16. līdz 18. oktobrim (16. oktobrī – LU Raiņa 19 Mazajā aulā, 17. un 18. oktobrī – LU Bibliotēkas ēkā Kalpaka 4).
Konferences tēmas skar Heidegera filozofiju pārejas posmā no viņa nepabeigtā traktāta “Esamība un laiks” (1927) līdz 30. gadu sākumam.
Konferenci finansiāli atbalsta LKKF un LU.

LU Vēstures un filozofijas fakultāte un Filozofijas un socioloģijas institūts aicina pieteikties dalībai starptautiskā zinātniskā konferencē "Simonai de Bovuārai – 110. Daudznozīmības, atšķirības, krustpunkti", kura norisināsies 2018. gada 22.–24. novembrī Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

R. Zembahs pārtulkojis franču filosofa M. Merlo-Ponti grāmatu "Uztveres fenomenoloģija".

Konference norisināsies LU FSI, Rīgā, 4.-5. oktobrī

M. Kūle, E. Šūpulis, J. Stauga (LKA) 3.07.2018 LZA atskaites sanāksmē ziņoja par VPP Letonika, 6. projektā padarīto

Vl. Volkova monogrāfijai veltīta mini konference un svinības

LU Filozofijas un socioloģijas institūts 2018. gada 7. jūnijā pulksten 18.00 Kalpaka bulvārī 4 rīko pirmo diskusiju, gatavojoties pāvesta Franciska vizītei Latvijā, no cikla "Latvija un Universitāte sarunā ar pāvestu."

Konference notiks 2018. gada 22. maijā plkst. 16:00 - 20:00 Humanitāro un sociālo zinātņu centra konferenču zālē, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4.

Sarīkojums notiks 28. maijā 14:00.

KIRKEGORISKIE LASĪJUMI 2018
PRIEKŠVĀRDI, PROLOGI, PIRMVĀRDI, IEVADVĀRDI
FILOSOFIJĀ, DZEJĀ, PROZĀ UN DZĪVĒ
2018. gada 16. maijā pl. 15.30-18.00
LU Vēstures un Filozofijas fakultātē Aspazijas bulvārī 5, 510.auditorijā

LU FSI viesprofesore Maria Martin Gomez 2 nedēļas strādā LU FSI pie tēmas: Latvijas un Spānijas filosofijas sakari XX gs.

no LU FSI piedalās pētnieks Māris Kūlis, tēma saistīta ar LU FSI uzdevumiem pētīt arī drošības/drošumspējas jautājumus

Letonikas programmas 6. projekta ietvaros tiek izsludināti 3 darba semināri par humanitārajām zinātnēm, vērtībām un drošumu

Starptautiskā studentu dzīves apstākļu pētījuma Eurostudent VI noslēguma konferencē tika prezentēts analītisks ziņojums, kurā atspoguļota 28 valstu salīdzinošā analīze. Publikācijā apkopotas ziņas par galvenajiem studējošo dzīvi raksturojošiem indikatoriem, un tā sniedz iespēju salīdzināt Latvijas situāciju ar citām Eiropas valstīm. Ziņojums ir brīvi pieejams visiem interesentiem.