Konference "Kā mēs varam būt kopā? Sociālā fenomenoloģija par kopību veidošanos"
Sākumlapa >> Projekti >> ERAF Atbalsts starptautiskai sadarbībai >> Konference "Kā mēs varam būt kopā? Sociālā fenomenoloģija par kopību veidošanos"

Konferences pārskats

2012. gada 6. un 7. decembrī ERAF projekta (Nr. 2010/0195/2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/008 „Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta kapacitātes attīstība un starptautiskās sadarbības veicināšana”) ietvaros Latvijas Universitātē notika LU Filozofijas un socioloģijas institūta rīkota konference „ Kā mēs varam būt kopā? Sociālā fenomenoloģija par kopību veidošanos”.

 

Starptautiska zinātniska konference "Kā mēs varam būt kopā? Sociālā fenomenoloģija par kopību veidošanos"

Rīga, Latvijas Universitāte, 2012. gada 6.-7.decembris

 

Konferences mērķis bija meklēt atbildes uz mūsdienu sabiedrībai aktuāliem jautājumiem par sabiedrības sašķeltības pārvarēšanu, par jaunās sociālās realitātes eksistences nosacījumiem un to fenomenoloģiskas aprakstīšanas iespējām. Līdz ar to priekšplānā izvirzās tādi jēdzieni kā kolektīvā intencionalitāte, intersubjektivitāte, cits, citādais, atšķirīgais, identiskais utt. Konferences starptautiskajā zinātniskajā komitejā bija pasaulē pazīstami zinātnieki – Mamuka Dolidze (Gruzija), Dalius Jonkus (Lietuva), Viktors Molčanovs (Krievija), Daniela Verduči (Itālija), Tonijs Vīks (Igaunija), kā arī Latvijas filosofi Ella Buceniece, Maija Kūle, Jānis Nameisis Vējš un Velga Vēvere. Konferenci atklāja LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks un LU FSI direktore Maija Kūle.


Konferences darbs norisa tematiskās sesijās, kurām sekoja radoša zinātniska diskusija. Konferences norises vietas: pirmajā dienā LU Mazais Auls, otrajā dienā – LU Vēstures un filozofijas fakultāte.


Pirmajā sesijā „Kopības un komunikācijas personālais un sociālais horizonts,” kuru vadīja Velga Vēvere, ar savu priekšlasījumu par Jesajas Berlina sociālās ētikas interpretāciju, Viktors Molčanovs no Krievijas Valsts humanitāro zinātņu universitātes pievērsās telpas, robežas un iekšējās pieredzes fenomenoloģiskai analīzei; savukārt Maijas Kūles referāta centrā bija Huserla intersubjektivitātes izpratne mūsdienu komunikācijas filosofiju kontekstā. Tallinas universitātes profesors Tonijs Vīks skāra ļoti aktuālo patriotiska tēmu, kuru viņš uzlūkoja no fenomenoloģijas viedokļa. Konferences dalībnieki noklausījās arī Mačeratas universitātes profesores Danielas Verduči pārdomas par kopienas un kopesamības aizmirsto transcendentālo dimensiju.


2. konferences sesiju „ Fenomenoloģijas citādā subjektivitāte un indivīdu sabiedrība” vadīja Maija Kūle. Kā pirmā ar savu referātu „Viens un vienots; fenomenoloģijas sociālie profili” uzstājās Ella Buceniece, šis priekšlasījums aizsāka tematisko bloku, kur uzmanības centrā mūsdienu kopības formas vai tradicionālo formu mūsdienīgas izpratnes. Dalius Jonkus no Kauņas Vītauta Dižā universitātes pievērsās atmiņas un aizmirstības attiecību risinājumam, kamēr profesors no Tbilisi universitātes Mamuka Dolidze – politikas teatrālās iedabas atklāšanai no filosofijas skatupunkta. Uldis Vegners savā referātā aplūkoja valodas, intersubjektivitātes un fenomenoloģiskās redukcijas problemātiku.


3. sesijā „ Intersubjektivitāte un (vai) socialitāte” (vadītājs Jānis Nemeisis Vējš) uzstājās Velga Vēvere ar ieskatu par amerikāņu sociologa un fenomenologa Džeimsa Āho sabiedrības un cilvēka vietas tajā interpretāciju, Pauls-Gabriels Sandu no Freiburgas universitātes ar referātu par Heidegera citādības izpratni. Rinalda Zembaha interešu krustpunktā bija kopienas un intersubjektivitātes jēdzienu radošs sastatījums, kamēr Māra Grīnfelde runāja par citādā ieskatījumu Žana-Lika Mariona fenomenoloģijā.


Konferences otrā diena iesākās ar sesiju „ Dzīvespasaule” kā komunikatīvs kon(teksts), ko vadīja Ella Buceniece. Kā pirmais tajā uzstājās Guntis Kalme ar referātu par filosofa ētisko atbildību nacionālās identitātes veidošanā globalizācijas laikmetā; Hin Mao no Londonas Karaliskās koledžas sniedza ieskatu Emanuela Levina ētiskās utopijas koncepcijā. Savukārt Raivja Bičevska priekšlasījums atklāja sociālfilosofiskās problemātikas klātesamību Martīna Heidegera filosofijā. Jānis Broks analizēja sociālā akta teoriju pēcmodernitātes sabiedrībā, bet Ansis Zunde vērsa uzmanību uz filosofu kopības iespējamību Hanna Ārendtes filosofijas kontekstā.


Pēdējā konferences sesija „Atmiņa un apziņa: loģika un „dzīves pieredzes” (vadītājs Rihards Kūlis) atklāja dzīvespasaules dažādās interpretācijas. Edijs Šauers runāja par gaumes kultivēšanas sociālo nozīmi Imanuela Kanta filosofijā; Marko Simionato (Venēcijas universitāte) reflektēja par fenomenoloģijas un loģikas nepanesamo kopesamību. Andreja Baloža referāta centrā bija ‘dzīvotās pagātnes’ un viltus atmiņas fenomens Anrī Bergsona konstruktīvismā; Māris Kūlis atklāja Džambatistas Viko jaunās sabiedrības zinātnes aprises. Kā pēdējā uzstājās Ilze Feodosejeva ar pārdomas un diskusijas rosinošu referātu „Sēras: cits kolektīvajā atmiņā.”


Konferences noslēgumā tās rezultātus rezumēja Maija Kūle, Viktors Molčanovs, Mamuka Dolidze, Tonijs Vīks un Dalius Jonkus. Kā būtiskākos ieguvumus no šī divu dienu foruma var minēt sociālās fenomenoloģijas problemātikas iezīmējumu Latvijas filosofijas kartē, inovatīvu pētniecisku un vienlaikus sociāli nozīmīgu ideju apspriešanu Latvijas akadēmiskai videi visai neparasti aktīvās diskusijās, zinātnisko kontaktu ar citvalstu pētniekiem iedibināšanu un nostiprināšanu, filosofu ētiskās atbildības sabiedrībā lomas jaunu apzināšanu, filosofu kopības stiprināšanu (kā mēs varam būt kopā arī kā filosofi?)

 


Ievietots: 27.02.2013
šī vietne izmanto Google Analytics sīkdatnes (cookies) apmeklējuma statistikai. Vietne vāc apmeklētāju datus tikai no pieteikšanās jaunumiem formas. Sīkdatnes Jūs varat atslēgt pārlūkprogrammas iestatījumos. Uzzināt vairāk