Latvijas emigrantu kopienas
Sākumlapa >> Projekti >> Latvijas emigrantu kopienas

Latvijas emigrantu kopienas:
nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika

ESF līdzfinansēts zinātinski-pētniecisks projekts


Par projektu

Eiropas Sociālā fonda 1.1.1.2. aktivitātes «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei» (2. kārta) līdzfinansēts projekts

Vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Izpildes termiņš: no 2014. gada janvāra līdz 2015. g. augustam

Zinātniskā vadītāja: Dr. sc. soc. Inta Mieriņa

Kopējais finansējums: EUR 492 049

Projekta mikro-lapa: http://migracija.lv

Mērķi

Projekta vispārīgais mērķis ir izveidot jaunu starpdisciplināru zinātnisko grupu. Zinātnei tiks piesaistīti zinātnieki 8,3 PLE izteiksmē: 9 jaunie zinātnieki, t. sk. 3 reemigranti un 2 ārvalstu zinātnieki, un 2 vadošie zinātnieki, kam doktora grāds ir ilgāk par 10 gadiem.

Projekta zinātniskie mērķi:

  • emigrācijas stāvokļa sākotnējais novērtējums;
  • nacionālās identitātes dimensiju padziļināta izpēte emigrantu kopienā;
  • atsevišķu rīcībpolitiku (ārzemju studiju kreditēšana, reemigrācijas veicināšanas politika, migrācijas uzskaite) efektivitātes novērtējums;
  • diasporas politikas, t. sk. reemigrācijas pasākumu, zinātniski-metodiskais atbalsts.

Latvijas iedzīvotāju migrācija tiks pētīta un modelēta gan ar kvantitatīvo, gan arī kvalitatīvo pētījumu metožu palīdzību. Kvantitatīvajā pētniecībā tiks izmantoti sekundārie dati, kā arī iegūti jauni dati no Latvijas un emigrantu mītnes zemju oficiālajiem reģistriem un emigrantu aptaujām, t. sk. izmantojot speciāli izveidotus tīklošanas un sadarbības instrumentus Ārlietu ministrijas īstenotā projekta «Globālais latvietis» ietvaros. Tas ļaus apzināt specifiskas un līdz šim Latvijas rīcībpolitikas veidotājiem samērā grūti aizsniedzamas kopienas un izpētīt, kā tās reaģē uz izmaiņām Latvijas rīcībpolitikā un tautsaimniecībā.

Savukārt projektā izmantotā kvalitatīvā pieeja ļaus iegūt daudzšķautnainas zināšanas par to, kā transnacionālās attiecības ir iespaidojušas jauno emigrantu priekšstatus par piederību Latvijai un kādas prakses veicina vai mazina Latvijas nacionālās identitātes lomu emigrantu kopienās Eiropā (Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā, Krievijā, ASV). Tas nozīmē, ka daļa pētnieku, lai iegūtu ekskluzīvus kvalitatīvos datus, zināmu laiku pavadīs arī emigrantu mītnes zemēs. Galvenās kvalitatīvo datu ieguves metodes būs fokusgrupu diskusijas, dziļās intervijas un novērojumi.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta mazākumtautību emigrantiem un emigrācijā dzimušajiem bērniem — skaitliski nozīmīgām sociāldemogrāfiskām grupām, kas līdz šim faktiski ir nepētītas, lai gan arī uz tām attiecas Latvijas diasporas politika.

Kvalitatīvā pētniecība radīs turpmākās rīcībpolitikas plānošanā pielietojamas zināšanas par emigrantu mainīgajām identitātēm, sociālo atmiņu un savstarpējām komunikācijas praksēm, uzturot saites gan savā mītnes zemē, gan ar Latviju. Tās tiks izmantotas arī migrācijas monitoringa kvantitatīvās aptaujas instrumentārija izstrādē un testēšanā, kā arī potenciālo emigrantu aptauju izlases stratēģiju izvērtēšanā. Vienlaikus šī informācija tiks izmantota tīklošanās un sadarbības instrumentu (komunikācijas platformas) izstrādē un satura plānošanā.

Pētniecības rezultāti tiks atspoguļoti situācijas sākotnējā novērtējuma (ex-ante) ziņojumā, kas ietvers arī metodoloģiskos risinājumus turpmākai diasporas politikas efektīvai novērtēšanai. Ar monitoringa ziņojumu un novērtēšanas metodoloģiju tiks iepazīstināta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija, Pārresoru koordinācijas centrs, kā arī atbildīgās ministrijas un to padotības iestādes.

Sadarbības partneris

Projekta ietvaros notiek sadarbība starp diviem valsts nozīmes pētniecības centriem, kurus projektā pārstāv Filozofijas un socioloģijas institūts un Latvijas Universitāte. Sadarbība paredz kopīgu pētnieciskās stratēģijas izstrādi un īstenošanu, kas stiprinās abu VNPC ieguldījumu Latvijas nacionālās identitātes problēmu, īpaši migrācijas problēmu, risināšanā. Tāpat paredzamā sadarbība veicinās pielietojamu sociālo pētījumus attīstību abos VNPC.

 

Eiropas Sociālais Fonds / Eiropas Savienība / LU Filozofijas un socioloģijas institūts / Latvijas Universitāte

 

 

 

 

Ievietots: 23.01.2014     Aktualizēts: 26.11.2016